Betona bruģakmens ir tik vienkāršs produkts, bet sabiedrībā tas ir saņēmis dažādus komentārus un pieņēmumus ,kas rada būtiskas kļūdas bruģa izvēlē, ieklāšanā un kopšanā. Tas viss kopumā rezultējas ar neapmierinātību par bruģa vizuālo izskatu un nemaz nerunājot par ekspluatācijas drošību.
Daži mīti ar kuriem mēs esam sastapušies:
• Mīts: bruģa augstums nav noteicošs faktors.
Ir dzirdēts viedoklis, ka viens no mazsvarīgākajiem aspektiem izvēloties bruģi ir tā augstums, kā arī to, ka privātajās telpās 5cm augstums ir pietiekošs.
Kāpēc augstums ir tik svarīgs? Augstums vistiešākajā veidā ir saistīts ar produkta spēju izturēt slodzes. Iedomājieties vienu plāksni, kas spēj izturēt gājēju pārvietošanos ( līdz 100kg), automašīnu slodzi (līdz 3 tonnas), vidējas un smagas kravas (apmēram 20-40 tonnas ).
Tāpēc saviem klientiem vienmēr iesakām izveidot speciālu plānu ar zonām kur:
– tiks novietotas automašīnas, jānovērtē arī automašīnu daudzums, svars, mērķis, vai šajā zonā nebūs jāiekļūst smagajam transportam piemēram notekūdeņu izsūknēšanai vai preču piegādāšanai;
– celiņi, kas savieno atsevišķas zemes gabala daļas (gājēju slodze);
– terases, BBQ gatavošanas zonas. Šādām vietām mēs piedāvājam speciāli apstrādātu bruģi kuram ir samazināta absorbcija.
Ieteicamais bruģakmens augstums ņemot vērā paredzēto pielietojumu un noslodzi.
– Tikai gājēju pārvietošanās – iesakām izvēlēties 5-6cm augstuma bruģi;
– Autostāvvietas / iebraukšanas zonas, privātās telpās ar neintensīvu vieglo automašīnu kravu – 6-8cm augstuma bruģi (nav piemērots sabiedriskās vietās);
– Nelielu kravas automašīnu noslodze – 8-10cm augstuma bruģis;
– Loģistikas centri ar intensīvu satiksmi – 10-12cm augstuma bruģis;
– Īpaši smaga transporta noslodzei, ostās, iekraušanas uzņēmumos – 12-15cm augstuma bruģis.
• Mīts: pildvielas? šuves? Kā to saprast?
Ieklātam bruģim ir minimālas kustības iespējas, pakļaujot segumu slodzei tā tiek sadalīta uz visu tās laukumu. Šuvju aizpildījuma uzdevums ir pārnest slodzi no viena akmeņa uz otru un novadīt notekūdeņus.
Gadījumā, ja šuves starp akmeņiem nav aizpildītas vai nav ievērotas norādītās šuvju aizpildīšanas rekomendācijas, tad akmeņi pakļaujoties viens otra slodzei sāk lūzt. Kā likums šajā situācijā vispirms izskalojas akmens stūri, pēc tam tie sāk kustēties un kļūst nederīgi ekspluatācijai.
Viens no populārākajiem bruģakmens šuvju aizpildīšanas veidiem ir smilts. Tas ir ekonomiski labs risinājums, taču ir jāizvērtē fakts, ka spēcīgāka lietus laikā un sniega tīrīšanas procesā šī smilts var izskaloties un tā ir jāpapildina. Smilts arī nodrošina labvēlīgu vidi nezāļu un sūnu augšanai, kas periodiski jānoņem, lai nesabojātu betonu. Alternatīva smiltīm ir speciāla ilgnoturīga šuvju špaktele, tai nav nepieciešama īpaša kopšana un līdz minimumam samazina zāles un sūnu veidošanos.
• Mīts: krāsains bruģis ātri izbalē.
Iespējams ir dzirdēts viedoklis, ka krāsaina bruģa krāsa ir ļoti nenoturīga, ātri izbalē, izsmērējas vai zaudē tās intensitāti?
Kā jau tas ir zināms, tad viss segums ir pakļauts ārējiem vides faktoriem – saules gaisma, nokrišņi, netīrumi, asfaltēto ceļu tuvums segumam, jo kopā ar automašīnu riepām uz seguma nonāk grants, kas absorbējas seguma virsmā.
Kāpēc tas tā ir?
Dabiski sacietējot betons veido smalku porainu struktūru, kurai ir augsta salizturība, bet ir arī negatīvā puse – vides piesārņojums piemēram putekļi, ziedputekšņi absorbējas produkta virsmā.
Parunāsim par:
– Absorbcijas traipi. Minimālās betona izstrādājumu uzstādīšanas noteikumos 33.3.punkts nosaka to , ka betona izstrādājumi ir absorbējoši, kas nozīmē, ka tie uzsūc mitrumu, netīrumus, kas nonākuši uz seguma virsmas var mehāniski pieķerties vai iesūkties produktos, atstājot uz to virsmas plankumus. Tieši šī iemesla dēļ krāsa var izskatīties izbalējusi vai izplūdusi.
– Krāsas intensitātes samazināšanās. Lietošanas laikā segums nolietojas, kas ir dabisks process tāpat kā tas ir ar citām lietām (automašīnas riepas, gultņi un citi). Intensīvas lietošanas laikā betona virsma nolietojas, nodilst un tiek atklāta produkta dabiskā pildviela, kas vizuāli var izskatīties kā krāsas intensitātes samazināšanās.
Mūsu betona bruģakmens izstrādājumiem krāsa tiek iestrādāta virsējā slānī un tās biezums ir sākot no 4mm. Krāsas biezumu nosaka arī tas cik biezs ir paredzēts pats bruģis. Ja laika gaitā esat pamanījuši krāsas izmaiņas, tad pārdalot produktu uz pusēm var izdarīt novērtējumu – salīdziniet krāsu atšķirību virsējam slānim un iekšējam krāsu slānim. Ja pārdalītā produkta šķērsgriezuma krāsa ir spilgtāka un intensīvāka tas nozīmē, ka krāsa nekur nav pazudusi, bet šīs izmaiņas ir ietekmējuši faktori kas ir saistīti ar produkta lietošanu.
Kā atsvaidzināt bruģa krāsu?
Galvenais noteikums ir mazgāt ar augsta spiediena ūdens strūklu, kas palīdzēs attīrīt bruģa seguma virsmu no absorbētajiem putekļiem un atsvaidzinās krāsu.
Vai ir iespējams aizsargāt bruģa seguma krāsu?
Jā, bruģa krāsu ir iespējams pasargāt. Regulāri kopjot un mazgājot segumu no netīrumiem, apstrādājot ar speciāliem impregnējošiem līdzekļiem ( TCP), kas pasargā no apkārtējās vides iedarbības, bet ar noteikumu, ka tas tiek regulāri atjaunots. Bruģa tīrīšanas procesā liela nozīme ir tam kādi tīrīšanas rīki tiek izmantoti. Tīrot jāizvairās no asām birstēm, abrazīviem materiāliem, ziemas laikā izvairīties no sāls izmantošanas, tā vietā iesakām izvēlēties smilti, kas ir videi draudzīga.
• Mīts: betona izstrādājumi nav organiski, kaitē veģetācijai.
Betona izstrādājumi tiek plaši izmantoti visā pasaulē, to ražošanas tehnoloģijas nepārtraukti uzlabojas un tirgū tiek piedāvāti jauni produkti, kas palīdz samazināt piesārņojumu, samazina CO2 emisijas, kā arī spēj nodrošināt notekūdeņu novadīšanas funkcijas.
Notekūdeņu funkciju nodrošināšanai iesakām izvēlēties eko bruģakmens produktus, salīdzinot ar citiem tirgū esošiem produktiem tiem ir par 9-39% vairāk atklātu distanču. Atklātās distances starp bruģa akmeņiem iespējams aizpildīt ar oļiem, sīkšķembu vai zālāju. Izvēloties pildīt distances ar zālāju, iesakām īpašu zāles (piemēram Dotnuva Baltic Sunshine mixture) un mitrumu absorbējošu, bet formu nemainošu maisījumu (granulas, šķiedras) kas tiek sajaukts kopā ar augsni.
